Ziemeļamerikā lielogu dzērvenes kultivē jau 180 gadu. Mūsdienās ir vairāk nekā 200 šķirņu, kas atšķiras pēc formas, krāsas un ogu lieluma. Dzērvenes bija viens no galvenajiem produktiem Ziemeļamerikas indiāņu uzturā, lai gan nosaukumu tām deva pirmie ieceļotāji. Sārtie ziedi atgādināja dzērves galvu, tāpēc ogas nosauca crane berry, proti, dzērve + oga.
Pērn – 400 tonnu
Lielogu dzērvenes ir mūžzaļš krūms ar tieviem, piepaceltiem galiem vai līdz metru gariem klājeniskiem dzinumiem. Ovālās vai iegarenās lapas ir lielākas nekā purva dzērvenēm. Zied tumši sārtiem ziediem jūnija beigās, augļi nobriest augustā un septembrī. Saknes – virspusējas, tievas, ar mikorizu. Dod priekšroku skābai, ļoti mitrai, kūdrainai augsnei un saulainai vietai vai pusēnai. Audzējot dārzā, nepieciešama bagātīga un regulāra laistīšana.
Latvijā viena no pazīstamākajām audzētavām ir zemnieku saimniecība Gundegas Laugas purva lielogu dzērveņu jeb dižbrūkleņu laukos, kur jau daudzus gadus saimnieko tehnisko zinātņu doktors, Latvijas lielogu dzērveņu audzēšanas pionieris Andris Ansis Špats.
Viņš stāsta, ka padomju laikā par lielu naudu dzērvenes iestādītas Kalnciemā, Gaujienā un Sedā, deviņdesmito gadu sākumā šie lauki jau bija iznīkuši, tāpēc nācies pierādīt, ka lielogu dzērveņu audzēšana ir jāatjauno, kas arī ar Pasaules Bankas fonda palīdzību izdarīts. Pašlaik Latvijā darbojas 27 ģimenes uzņēmumi, pērn no 250 ha lielogu dzērveņu stādījumu novāca vairāk nekā 400 tonnu ogu.
Laugas purvā dzērvenes audzē 22 hektāros, tur aug daudz šķirņu, tostarp tādas, kas selekcionētas Latvijā.
Latvijas – labākās pasaulē
“Dižbrūklenes vārdu šīm ogām devis pazīstamais selekcionārs, Nacionālā botāniskā dārza vadošais pētnieks Alfreds Ripa, jo patiesībā tā tik tiešām nav dzērvene, jo ar to neapputeksnējas, un arī ģenētika tai līdzīga brūklenēm. Vienīgā līdzība, ka abas aug skābā vidē,” stāsta Andris Ansis Špats. “Pasaulē jaunas šķirnes tagad iegūst no Aļaskas. Mēs pavairojam stādus paši, attīstām nozari – visu zaļo masu nopļaujam un iestrādājam tīrumā, kur tā apsakņojas un aug. Pasaulē iet sarežģītāku ceļu – nopļauj nevis visu, bet daļu, un pavasarī sprauž mazos konteineros, stāda ar dēstiem kā kāpostus. Tad nav nepieciešams tik daudz stādmateriāla. Amerikā tam jau izveidots vesels mašīnu komplekss, Latvijā tāda nav. Mums ir lērums purvu, bet nav izejvielu un tehnoloģiju. Visi, kas audzē dzērvenes, prot iet uz priekšu savā tīrumā, bet nav tehnoloģiju, lai attīstītu to plaši.”
Dižbrūklenes pārstrādā dažādi – žāvē, kaltē. Patlaban Latvijas produkti ir labākie pasaulē, ko apliecina vairākas zelta medaļas. Visā Latvijā žāvēšanas pārstrādē strādā pēc vienotas tehnoloģijas, ko izstrādājis Andris Ansis Špats. Līdz 2015. gadam Eiropas Savienība nekādu lielo palīdzību nozarei nesniedza, neraugoties uz to, ka Latvijā šī ir vienīgā pētnieciskā saimniecība. Visas tehnoloģijas izstrādātas par pašu investēto naudu, kas iegūta no ogu audzēšanas.
Laugas purvs veidojies no centrālā ezera, kas aizdambēts. Ar slūžām paceļot ūdens līmeni par metru, mitrumu laukos regulē no apakšas. Īpaši svarīgi tas ir karstās vasarās. Dzērvenēm ir vajadzīgs mitrums; pirmā pazīme, ka tā trūkst – krūmi sakļaujas, proti, ja lauks kļūst sudrabains, tad ir skaidrs, ka nepieciešams ūdens. Laugas purvā dzērvenes mulčē, atšķirībā no Amerikas izmantojot nevis smiltis, bet zāģu skaidas aptuveni 5–10 mm biezā kārtā; tās ierušina kūdrā, norullē un pieblīvē. Zāģu skaidas izveido blīvu slāni, nu gluži kā maizei garozu, un zem tā saglabājas mitrums. Špata saimniecība ir bioloģiskā, proti, te nedrīkst lietot mākslīgo mēslojumu, tāpēc minerālu avots ir koku pelni, ko sajauc ar zāģu skaidām un kūdru. Diemžēl no rapša laukiem ieceļojušais kukainis pangodiņš, kas noēd ogas, siltajā laikā ir ļoti savairojies. Lai atjaunotu dabisko līdzsvaru, pangodiņš jāapkaro ar Latvijā ražoto trihodermīnu.
Dižbrūklenes sīrupā
Laugas purvā lasīt ogas var ikviens. Nosacījumi – no salasītajiem pieciem kilogramiem viens tiek lasītājam, bet četri paliek saimniecībai. Ogas var lasīt arī ziemā, ja nav sniega. Sausas ogas var glabāties pat divus mēnešus, bet tām jābūt iztīrītām, bez mētrām un lapām. Ja ogas pēc salnām kļuvušas mīkstas, tās uzreiz jāievieto saldētavā, bet pēc tam var droši pārstrādāt.
Sulas spiešanai ogas labāk sasaldēt. Saimniecības ražotnē plaši izmanto dabiskā sīrupa izvilkšanu ar cukuru vai medu no sagrieztām un sadurstītām ogām, proti, kilogramu saldētu ogu sajauc ar 800 gramiem cukura (var būt arī mazāk), bet medu iepriekš atšķaida ar dzērveņu sulu (vēlams, tvaicētu: 800 ml medus + 200 ml sulas). Šo maisījumu uzglabā mēreni siltā (līdz 18 grādiem) telpā trīs četras dienas, ik pa laikam samaisot. Pēc tam gatavo produktu pārvieto ledusskapī vai no caurspīdīgā, košā sīrupa atdala ogas. Katra dižbrūkleņu šķirne dod citu krāsu. Ja sadursta apaļas ogas, iespējams regulēt sīrupa saldumu, ātrāk ievietojot ledusskapī vai izņemot ogas no sīrupa, bet tad sīrupa būs mazāk un tas būs saldāks.
Intensīvākas krāsas sīrups sanāks no šķirnēm ‘Pilgrim’, ‘Kalnciema’, ‘Anda’, ‘Līva’, ‘Lauma’.
Novērots, ka katra šķirne atšķirīgā laikā kļūst mīksta un sulīga – sasniedz pilngatavību. Pētījumi rāda, ka divus mēnešus glabātas ogas vairākkārt maina īpašības, piemēram, samazinās skābums, palielinās cukura un pektīna daudzums.
Kāpēc dzērvene ir tik vērtīga?
Pateicoties flavonoīdu un fitonutrientu klātbūtnei, dzērvenes palīdz pretoties dažādām mutes dobuma, kā arī kuņģa un zarnu trakta un urīnceļu infekcijām. Proantocianidīni ir īpašs flavonoīdu veids, ko satur dzērvenes un kas palīdz efektīvi cīnīties ar infekcijām. Dzērvenes nepieciešamas vēža profilaksei, kā arī imūnās sistēmas nostiprināšanai, tās noder pie vielmaiņas slimībām, piemēram, cukura diabēta. Dzērvenes lieto arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Šajā ogā ir visvairāk antioksidantu, salīdzinot ar citiem augļiem un ogām. Sirdsdarbības uzlabošanai pietiekamā ogu deva ir tikai 10–15 gramu dienā. Novērots, ka vīriešiem vairāk garšo tumšāko ogu šķirnes, kurās ir vairāk antociānu savienojumu, kas veicina sirds muskuļa apasiņošanu un novērš infarktu, tāpēc dižbrūklenes vajadzētu lietot visdažādākajos veidos – sulā, sīrupā, ievārījumā, sukādēs. Savukārt vislielākā antiradikālā aktivitāte dzērvenēs ir uzreiz pēc nolasīšanas, bet ar laiku tā samazinās.
Jau pirms desmit gadiem tika publicēta starptautiskos zinātniskos pētījumos gūta informācija par to, ka četras dzērveņu šķirnes palīdz cīnīties ar četrām vēža formām; ar katru gadu šo pētījumu skaits pieaug. Nesen Andris Ansis Špats saņēma ES apstiprinājumu savas pretvēža programmas atbalstam.
Kura dzērvene kam der?
Maksimāli daudz pektīna (der ievārījumiem): ‘Salaspils, ‘Lauma’, ‘Kalnciema’, ‘Ben Lear’, ‘Līva’, ‘Howes’
Maksimāli daudz aromātisko vielu: ‘Howes’, ‘Salaspils’, ‘Anda’, ‘Kalnciema’, ‘Early Black’, ‘Lauma’
Maksimāli daudz cukura: ‘Pilgrim’, ‘Stevens’, ‘Lauma’, ‘Salaspils’, ‘Kalnciema’
Maksimāli daudz C vitamīna: ‘Salaspils Agrā’, ‘Lauma’, ‘Pilgrim’, ‘Salaspils Melnā’, ‘Ben Lear’, ‘Stevens’
Maksimāli daudz benzoskābes (konservantu): ‘Salaspils Melnā’, ‘Līva’, ‘Anda’. Uz pusi mazāk –‘Stevens’, ‘Lear’ u. c.
Maksimums antiradikāļu: ‘Anda’, ‘Franklin’, ‘Early Black’, ‘Kalnciema’, ‘Salaspils’, ‘Līva’, ‘Ben Lear’, ‘Tiina’
Minimāli benzoskābe (laba sukādēm): ‘Pilgrim’
Agrās šķirnes: ‘Anda’, ‘Līva’, ‘Tiina’, ‘Lauma’, ‘Early Black’, ‘Ben Lear’, ‘Septembris’, ‘Salaspils’, ‘Kalnciema’
Vismazāk skāba: ‘Lauma’; divas reizes skābākas – ‘Salaspils Tumšā’, ‘Anda’, ‘Dižbrūklene’, 2,5 reizes skābākas – ‘Līva’, ‘Stevens’, ‘Howes’; trīs reizes skābākās ir līdzīgas purva ogām – ‘Salaspils Agrā’, ‘Septembris’, ‘Kalnciema Tumšā’, ‘Franklin’, ‘Pilgrim’, ‘Ben Lear’
Precīzi apaļa forma (viegli dozēt, vienmērīgi sadurstīt, frakcionēt pēc diametra): ‘Pilgrim’, ‘Early Black’, visas Latvijas šķirnes, ‘Tiina’
Lielākās ogas: ‘Tiina’, ‘Pilgrim’, ‘Stevens’, ‘Ben Lear’
Saistītās ziņas
Citi šobrīd lasa
