Šenandoas apgabala skolu padome ar 5 balsīm pret 1 nolēma divām Kviksbergas pilsētas skolām atjaunot slaveno Pilsoņu kara laika virdžīniešu militārpersonu Stounvola Džeksona un Ešbija-Lī nosaukumus. ASV Pilsoņu kara (1861-1865) laikā dienvidu konfederātu štatu armiju vadīja ģenerālis Roberts Lī (1807-1870), viņa vadībā karoja Konfederācijā ietilpstošā Virdžīnijas štata ģenerālis Tomass Džonatans “Stounvols” Džeksons (1824-1863) un kavalērijas pavēlnieks Tērners Ešbijs jaunākais (1828-1862).
Pēc melnādainā Džordža Floida slepkavības 2020. gada maijā, ko aresta laikā pastrādāja baltādainie policisti, un tam sekojošajiem vardarbīgiem rasu nemieriem visā ASV teritorijā, Virdžīnijā un citos štatos tika demontētas konfederātu statujas, kā arī mainīti sabiedrisko vietu nosaukumi. Visām štata skolu padomēm izsūtītajā vēstulē štata demokrātu gubernators Ralfs Nortems paziņoja, ka “pienācis laiks mainīt skolu nosaukumus un talismanus, kas godina konfederātu līderu un viņu atbalstītāju piemiņu”. Šenandoas apgabala skolu padome pēc trijām dienām Stounvela Džeksona vidusskolu pārdēvēja par Mauntinvjū vidusskolu, bet Ešlija-Lī pamatskolu par Honijranas pamatskolu.
Vietējie iedzīvotāji centās panākt veco nosaukumu atjaunošanu, apgalvojot, ka nosaukumu maiņa nebija populāra. Padome mēģināja atjaunot vecos nosaukumus jau 2022. gadā, taču balsojumā ieguva tikai 3-3, taču tagad padomē vairs nav neviena no tiem, kuri balsoja pret.
Saistītās ziņas
Vienlaikus skolu padome apstiprināja rezolūciju, nosodot rasismu un apstiprinot savu apņēmību saglabāt “iekļaujošu skolas vidi visiem”.
Savulaik Virdžīnijas ziemeļos esošais Šenandoas apgabals bija verdzības atbalstītāju citadele, kur konfederātu spēki sarīkoja vairākas veiksmīgas militāras operācijas pret ziemeļnieku armiju. Pašlaik apgabalā dzīvo vairāk nekā 44 000 iedzīvotāju, galvenokārt, baltās rases pārstāvju. Pilsētās pie mājām nereti plīvo konfederātu karogi, tiesa, daudzi vietējie apgalvo, ka šādi godina vēsturiskās tradīcijas, nevis propagandē naidu.
Amerikas pilsoņu karš notika no 1861. gada 12. aprīļa līdz 1865. gada 26. maijam starp Amerikas Savienotajām Valstīm ar prezidentu Ābrahamu Linkolnu priekšgalā un verdzību atbalstošiem vienpadsmit Amerikas Valstu Konfederācijas štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās Savienības un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā. Tas bija visasiņainākais un lielākais militārais konflikts ne tikai ASV vēsturē, bet arī visā Rietumu puslodē, tajā tika nogalināti vairāk nekā 700 tūkstoši karavīru un milzīgs skaits civiliedzīvotāju.
Citi šobrīd lasa
