Cigoriņš ir mūsu vietējais augs un sen lietots tautas medicīnā, un tā varētu būt viena no lielākajām priekšrocībām. Un ne mazāk vērtīgi, ka cigoriņa jaunatklātās īpašības der tieši mūsdienu dzīvesveida radītajām kaitēm.
Pļavās un ceļmalā augošie parastie cigoriņi (Cichorium intybus) ar koši zilajiem ziediem ir vislabāk pazīstami saistībā ar kafiju. Senos laikos, kā arī kafijas krīzes laikā, piemēram, pēc Otrā pasaules kara, daudzi cilvēki (ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un Amerikā) nevarēja atļauties kafiju un iemācījās dzert karstu cigoriņu dzērienu, ko pagatavoja no grauzdētām auga saknēm. Lai gan cigoriņos nav kofeīna, pārsteidzoši, ka dzērienam ir pat izteiktāka grauzdētā garša nekā īstajai kafijai no kafijas pupiņām. Tāpēc arī mūsdienās netrūkst ražotāju, kas kafijai pievieno cigoriņus, piešķirot spēcīgāku garšu ar riekstainu niansi un vienlaikus samazinot kofeīna saturu. Arī tīra cigoriņu “kafija” joprojām pieejama plašā izvēlē. Taču piedāvājumā ir arī cigoriņu sakņu pulveris, ekstrakts un dažādas kapsulas, kas apstiprina tā pieaugošo nozīmi uztura bagātinātāju nišā.
Inulīns un apetītes samazināšana
Cigoriņu saknes ir bagātīgas ar vērtīgām fitoķīmiskām vielām, tostarp inulīnu (cietei līdzīgu polisaharīdu), flavonoīdiem, rūgtvielām, miecvielām, ēteriskām eļļām, C un B grupas vitamīniem un citām bioloģiski aktīvām vielām.
Inulīns veido vislielāko daļu no visiem cigoriņu sakņu savienojumiem – līdz 68 % sausā sastāva, un tieši tā ieguvei cigoriņu audzēšana kļuvusi par ražošanas nozari, kuras līdere ir Beļģija. Dabā inulīns ir augu barības rezerve, kas cietes veidā uzkrājas dažādos augos, bet visbagātīgākais tā avots ir cigoriņu sakne un artišoks.
Inulīnu iegūst kā baltu, ūdenī šķīstošu pulveri bez izteiktas garšas vai smaržas, ko lielākoties izmanto kā dabīgu saldinātāju cukura vietā un tauku aizstājēju produktos ar zemu tauku saturu.
Inulīns ne tikai satur ļoti maz kaloriju (1,5 kcal/g), bet arī palīdz regulēt apetīti. Konkrēti, inulīns palīdz regulēt grelīna jeb bada hormona darbību un palielina sāta sajūtu. Tādējādi cigoriņu lietošana samazina pārēšanās iespēju un var palīdzēt zaudēt svaru. Kādā randomizētā kontrolētā pētījumā 42 Kanādas skolēni ar lieko svaru vai aptaukošanos, kas bija 7–12 gadus veci, 16 nedēļas saņēma vai nu placebo, vai 8 g inulīna dienā. Pētījuma beigās tika atklāts, ka, salīdzinot ar placebo, inulīna uzņemšana radīja būtiski lielāku sāta sajūtu, un bērni, kuri lietoja inulīnu, labāk kontrolēja ēstgribu, kā arī bufetes tipa testa ēdienreizēs apēda mazāku ēdiena daudzumu.
Cits līdzīgs pētījums sniedza papildu atklājumus. Inulīna ikdienas uzņemšana ne tikai palīdzēja samazināt kopējo ķermeņa tauku daudzumu, bet arī ierosināja viscerālo tauku samazināšanos (tie ir taukaudi, kas ieskauj iekšējos orgānus un liek vēderam izspiesties). Līdzīgos pētījumos ar inulīnu un placebo arī pieaugušajiem ar lieko svaru atklāta nozīmīga ķermeņa tauku daudzuma samazināšanās, ko izskaidro galvenokārt ar inulīna apetīti samazinošo efektu.
Interesanti, ka iepriekšminēto pētījumu dalībnieki necentās zaudēt svaru, tas vienkārši notika dabiski. Tātad inulīna lietošana ikdienā, ja tā būtu daļa no mērķtiecīgas svara kontroles programmas, noteikti varētu palielināt ieguvumus.
Gremošanai un mikrobiotai
Beidzamajā laikā zinātnieku lokā dedzīgi tiek apspriesta inulīna prebiotiskā aktivitāte, īpaši saistībā ar tā izmantošanu pārtikā.
Inulīnu – 85 % no tā veido šķiedrvielas – cilvēka organisms nespēj sagremot, tas netiek absorbēts asinsritē un nav iesaistīts vielmaiņā, tomēr tas ir ārkārtīgi labvēlīgs organismam. Tā kā inulīna galvenā darbības vieta ir resnā zarna, tas kalpo par barības vielu avotu zarnu mikroorganismiem. Tas nodrošina optimālus dzīves apstākļus “labajām” baktērijām, veicina to augšanu un dalīšanos, tādējādi novēršot nevēlamu baktēriju pavairošanos. Kā pārbaudītas prebiotikas cigoriņu sakņu šķiedras (inulīns, oligofruktoze) atbalsta veselīgu zarnu mikrobiotu un selektīvi veicina labvēlīgu mikroorganismu, piemēram, bifidobaktēriju, augšanu zarnās. Šīs inulīna īpašības ir pierādītas daudzos pētījumos. Neatbildēts bija palicis jautājums, vai inulīna iedarbība mainās atkarībā no tā, kādam produktam to pievieno. Tagad noskaidrots arī tas.
Starptautiskas zinātnieku grupas pētījumā piedalījās 96 dalībnieki, kas tika sadalīti četrās grupās. Katra grupa ik dienu, izmantojot dažādas pārtikas matrices, tas ir, ar inulīnu bagātinātus produktus kā smilšu mīklas cepumi, piena šokolāde vai rīsu dzēriens, uzņēma 10 g cigoriņu sakņu šķiedru – 5 g no rīta un 5 g vakarā. Viena 24 cilvēku grupa lietoja tīru inulīnu. Desmitajā dienā salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli visās četrās grupās inulīns palielināja bifidobaktēriju daudzumu – vidēji par 92 procentiem. Efekts visās grupās bija ļoti līdzīgs, kas liecina, ka cigoriņa šķiedrvielas nodrošina bifidobaktēriju augšanu neatkarīgi no tā uzņemšanas veida.
Tādējādi inulīns efektīvi uzlabo zarnu darbību un netieši stiprina imūnsistēmu, palielinot ķermeņa izturību pret infekcijām. Pietiekams inulīna daudzums regulē zarnu peristaltiku, nodrošina regulāru iztukšošanos un tā darbojas pret aizcietējumiem. Cigoriņu šķiedrvielas var palīdzēt novērst arī infekciozu caureju un aizsargāt zarnas no iekaisuma.
Tā kā mūsdienās nav daudz cilvēku, kuri nesūdzētos par vēdera problēmām, cigoriņi varētu būt vienkāršs un pārbaudīts līdzeklis, ar ko uzlabot gremošanu.
Pievienotā vērtība
Cigoriņu lietošanas ieguvumi neattiecas tikai uz apetīti un gremošanu – tie ir pētīti jau krietnu laiku un plašā diapazonā, lai gan izpratne par šā auga molekulārajiem darbības mehānismiem uz cilvēka organismu joprojām ir nepilnīga.
Nesen Francijas zinātnieki veltīja īpašu uzmanību molekulām vai molekulu klasēm, kas atrodas cigoriņu saknē, piemēram, fruktozei, hlorogēnskābei un seskviterpēna laktoniem. Šīm bioloģiski aktīvajām vielām jau ir atzīts ārstniecisks potenciāls, bet vai tām ir kāda loma arī cigoriņu iedarbībā?
“Mēs esam izcēluši lielu skaitu ieguvumu no visām šīm molekulu klasēm, kas liecina par proapoptotisku aktivitāti, pretiekaisuma, pretmikrobu, antioksidatīvu, hipolipidēmisku un hipoglikēmisku efektu, kā arī svarīgu lomu apetītes regulēšanā. Tika konstatēta arī nozīmīga prebiotiska aktivitāte,” teikts autoru secinājumā. “Šķiet, šajās darbībās visvairāk ir iesaistīta fruktoze, kas atbildīga par aptuveni 83 % reģistrēto atbilžu, taču pārējās pārbaudīto molekulu klases ir parādījušas īpašu lomu attiecībā uz dažādajiem efektiem, un tiek lēsts, ka to ieguldījums ir 23–24 procenti.”
Inulīns ir polisaharīds – sastāv no fruktozes vienībām. Rūpnieciski ražotais inulīna pulveris parasti satur 6–10 % dabisko cukuru: glikozi, fruktozi un saharozi.
Inulīns ir īpaši piemērots diabēta slimniekiem, jo regulē cukura līmeni asinīs, pazemina paaugstinātu asinsspiedienu, un to bez riska var izmantot kā saldinātāju.
Tiesa, reizēm no cigoriņu lietošanas var rasties blakusparādības, piemēram, alerģiska reakcija, kas izpaužas kā mutes dobuma, ādas (nātrene vai izsitumi uz ādas) un elpceļu simptomi (astma u. c.). Pārmērīgs cigoriņu patēriņš lielā šķiedrvielu satura dēļ var izraisīt arī sāpes vēderā, gāzu uzkrāšanos, vēdera uzpūšanos un citas gremošanas problēmas. Tāpēc, lai cik efektīvs tas būtu, – visu ar mēru!
Citi šobrīd lasa
